Tiešraižu arhīvs

Swedbank Baltijas jūras reģiona apskata: Vai Latvija kļūst investoriem pievilcīgāka?

Trešdien, 19. oktobrī, pl.11.00 Swedbank mājas lapā notiks jaunākā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskata prezentācijas tiešraide.

• Kā mainījusies ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā? Kādas ir prognozes nākamo gadu izaugsmei? Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valdībai?
• Kā Latvija izskatās uz citu Baltijas jūras reģiona valstu fona? Vai kļūstam pievilcīgāki ārvalstu investoriem?
• Kādas ir mūsu uzņēmumu iespējas citās Baltijas jūras reģiona valstīs?
• Vai Latvija un citas Baltijas valstis var kalpot par piemēru parādu nastu nomāktajām Dienvideiropas valstīm? Kas ir kopīgs un atšķirīgs šīm valstu grupām?

Atbildot uz šiem un citiem jautājumiem, prezentācijā piedalīsies Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā, un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.

Pasaules izaugsmes tempi palēninās un konkurence valstu starpā arvien pieaug. Ņemot vērā šos faktorus, Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem ir svarīgi zināt par iespējām kaimiņvalstu tirgos. Savukārt, lai veicinātu Latvijas eksporta sektora attīstību un ekonomikas izaugsmi, ir nepieciešamas jaunas (t.sk. ārvalstu tiešās) investīcijas.

Kā Latvija izskatās ārvalstu investoru un finanšu tirgu acīs, vai Latvijas ekonomikas un biznesa vide kļūst investoriem pievilcīgāka, un kādas ir mūsu uzņēmumu iespējas Baltijas jūras reģionā, analīzē jaunais Swedbank Baltijas jūras reģiona apskats.

Par Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksu

Pētījuma ietvaros tiks prezentēti arī Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksa (Swedbank Baltic Sea Index) jaunie rezultāti. Šis indekss ļauj novērtēt Latvijas un tās konkurentu strukturālās konkurētspējas un ekonomiskās vides uzlabošanos vai pasliktināšanos no investoru skata punkta. Indekss atspoguļo, kā mainījusies Latvijas konkurētspēja 9 jomās - uzņēmējdarbībā, darba tirgū, nodokļu politikā, finanšu sektorā, ārējā tirdzniecībā, izglītībā, inovācijās, pārvaldībā un infrastruktūrā.

Par apskatu:

Swedbank Baltijas jūras reģiona apskats papildus Latvijas situācijas analīzei kontekstā ar citām reģiona valstīm, kas konkurē par investīciju piesaisti, sniedz ieskatu 11 Latvijas kaimiņvalstīs: Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Ukrainā. Apskatā analizēta pašreizējā ekonomiskā situācija un attīstības tendences tuvākiem pāris gadiem, kā arī sniegta salīdzinoša analīze par biznesa vidi, darba tirgu, nodokļu politiku utt.

Swedbank ekonomikas apskats: Ir labāk, bet jāsaglabā piesardzība

Otrdien, 24. aprīlī, pl.11.00 Swedbank mājas lapā tiks tiešraidē rādīta jaunākā Swedbank ekonomikas apskata "Ir labāk, bet jāsaglabā piesardzība" prezentācija.

Apskatu prezentēs: Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.

Par apskata secinājumiem
Ņemot vērā nedaudz labvēlīgāku ārējo vidi, pārsteidzoši noturīgu biznesa un iedzīvotāju optimismu Latvijā un apbrīnojamu eksportētāju elastību, Swedbank ekonomisko pētījumu daļa nedaudz paaugstina Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes šim un nākamam gadam.

Ceļš augšup kalnā ir līkumains, un aiz pagrieziena joprojām var gadīties nepatīkami pārsteigumi. Tādēļ ir jāsaglabā piesardzība - plānojot gan valsts budžeta izdevumus, gan iedzīvotāju tēriņus, gan uzņēmumu izmaksas.

Prezentācijas laikā tiks apskatīti šādi jautājumi:

• Kā mainījusies situācija pasaules ekonomikā? Vai ir redzams arī pozitīvs attīstības scenārijs, un kādi negatīvie riski joprojām pastāv?
• Kāda ekonomiskā attīstība gaidāma Latvijā turpmākajos divos gados?
• Kā pasaules naftas cenas ietekmē inflācijas prognozi? Vai eiro ieviešana 2014.gadā ir reāla?
• Kādas ir tendences, akūtākās problēmas darba tirgū, un kā tās risināt?
• Valsts budžetā parādās lieka nauda - kam to tērēt?

Swedbank ekonomikas apskats: "Uzslavu vērta izaugsme Latvijā, bet riski pasaulē pieaug: ko tas nozīmē uzņēmumiem un iedzīvotājiem?"

Otrdien, 21. augustā, pl.11.00 Swedbank mājas lapā skatieties tiešraidē jaunākā Swedbank ekonomikas apskata "Uzslavu vērta izaugsme Latvijā, bet riski pasaulē pieaug: ko tas nozīmē uzņēmumiem un iedzīvotājiem?" prezentāciju.

Apskatu prezentēs:Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.

Par apskata galvenajiem secinājumiem:
Latvijas spēcīgā izaugsme gada pirmajā pusē tiešām ir uzslavu vērta. To veicināja gan labāka, nekā gaidīts, izaugsme Eiropā (jo īpaši Vācijā un Zviedrijā), gan Latvijas eksportētāju pastāvīgs konkurētspējas kāpums, gan noturīgs iedzīvotāju noskaņojums. Diemžēl neskaidrība un riski par pasaules ekonomikas attīstību turpina pieaugt, jo īpaši attiecībā uz eiro zonas krīzes vadību.

Ceļš augšup kalnā ir līkumains, un aiz pagrieziena joprojām var gadīties nepatīkami pārsteigumi. Tādēļ ir jāsaglabā piesardzība - plānojot gan valsts budžeta izdevumus, gan iedzīvotāju tēriņus, gan uzņēmumu izmaksas.

Ko šī neskaidrība nozīmē Latvijas uzņēmumiem, mājsaimniecībām, valsts budžetam? To pētajaunākais Swedbank ekonomikas apskats:

• Kā mainījusies situācija pasaules ekonomikā? Kādēļ riski ir kļuvuši lielāki? Jā piepildās negatīvie riski, cik sāpīgi tas būs Latvijai?
• Izmaiņas ekonomikas politikā un ārējā vidē - kas noteiks Latvijas ekonomisko attīstību turpmākajos gados?
• Vai patēriņa cenu kāpums turpinās pierimt? Kā to ietekmēs pasaules naftas un graudu cenas?
• Kurās nozarēs turpināsies strauja jaunu darba vietu radīšana un kurās tā pierims? Vai nelīdzsvarotība darba tirgū izraisīs strauju algu kāpumu jau tuvākajā laikā?
• Valsts budžeta ieņēmumu plāna pārpilde - cik daudz tērēt un kam?

Swedbank ekonomikas apskats: Viss, kas nesalauž, dara mūs stiprākus

Neskatoties uz vārgumu Eiropas ekonomikā, Latvijas uzņēmēji turpina palielināt eksporta apjomus, tā stimulējot arī iekšzemes pieprasījumu. Lielā mērā tas notiek, pateicoties krīzes laikā uzņēmēju pieņemtajiem sāpīgajiem lēmumiem. Viss, kas nesalauž, dara mūs stiprākus. Daudzas Eiropas valstis saskaras ar konkurētspējas problēmām un tās risina, īstenojot līdzīgu stratēģiju kā Latvija pirms dažiem gadiem. Ko tas nozīmē mums un kas jādara, lai Latvijas eksportētāju veiksmes stāsts turpinātos, pēta jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

Trešdien, 16. janvārī, pl.10.30 Swedbank Centrālajā ēkā Balasta dambī 1 (25.stāva zālē) Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste prezentēs jaunākā Swedbank ekonomikas apskata secinājumus un prognozes:

• Kā jau brīdinājām, maiji kļūdījās − pasaules gals nav iestājies. Kas gaidāms pasaules ekonomikā - vai nenoteiktība ir mazinājusies? Kāda attīstība prognozējama turpmākajos divos gados?
• Kāda būs vide nākamajos gados? Ar ko jārēķinās Latvijas eksportētājiem?
• Pērnā gada investīciju dinamika - īslaicīgs vārgums vai bažīga tendence?
• Kas jauns darba tirgū? Kāds nodarbinātības un algu kāpums ir gaidāms? Kas notiks ar patēriņa cenām?
• Jo ātrāk, jo labāk − kādi ir valdības neatliekamie darbi ekonomiskā politikā?

Digitālā plaisa. Cik dziļa tā ir un kā ietekmēs pāreju uz eiro?

20. martā plkst. 14:00 Swedbank mājas lapā varēs vērot tiešraidē diskusiju "Digitālā plaisa. Cik dziļa tā ir un kā ietekmēs pāreju uz eiro?". Tās laikā jebkurš varēs uzdot sev interesējošos jautājumus ekspertu paneļa dalībniekiem.

Tehnoloģiju un elektroniskās vides nozīme pieaug gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu ikdienā. Latvija jau tagad lepojas ar ātrāko internetu Eiropā un ceturto ātrāko pasaulē, taču cik pieejami ir e-pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem un kādas ir iedzīvotāju e-prasmes? Šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki saistībā ar Latvijas tuvošanos nospraustajam mērķim - eiro ieviešanai 2014. gadā, jo tieši e-pakalpojumi ir viens no priekšnosacījumiem ētrākai un drošākai pārejai uz eiro.

Diskusijas ekspertu paneļa dalībnieki:

Gatis Ozols, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs

Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis Latvijā un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

Jānis Kirilka, Lattelecom valsts un pašvaldību nozares direktors

Renāte Strazdiņa, Ernst&Young Baltic vadības konsultāciju departamenta direktore

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente

Swedbank kopā ar ekspertu un viedokļu līderiem diskusijas laikāmeklēs atbildes uz jautājumiem:

• Kur esam un kurp dodamies e-pakalpojumu attīstībā valsts pārvaldē un biznesā?
• Vai un cik dziļa Latvijā ir digitālā plaisa?
• Ko iedzīvotāji un uzņēmumi var iegūt no e-valsts?
• Kā e-pakalpojumi var palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārejā uz eiro?
• Kā e-pakalpojumu klāsta un pieejamības attīstība ietekmēs cilvēku paradumus?

Atkal krustcelēs: kas cels vai gremdēs Latvijas izaugsmi?

Apskatu prezentēs Swedbank Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.

Pašreizējā Latvijas izaugsme uz citu ES valstu fona izskatās kā veiksmes stāsts. Tomēr atkal esam krustcelēs - priecājoties par šī brīža izaugsmi un neīstenojot sāpīgus, bet nepieciešamus lēmumus, riskējam ar nīkuļojošu ekonomiku jau pēc dažiem gadiem. Straujai un ilgtspējīgai Latvijas izaugsmei nepieciešams rīkoties tagad un tūlīt.

Kas var celt vai gremdēt Latvijas ekonomikas izaugsmi un kā nesenie notikumi Eiropā un Latvijā ietekmējuši ekonomikas prognozes, pēta jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

Prezentācijas laikā Swedbank eksperti apskatīs šādus jautājumus:

• Kas gaidāms pasaules ekonomikā? Ko mazās Kipras problēmas nozīmē Eiropai un ko Latvijai?
• Kāpēc ekonomiskā izaugsme Latvijā ir tik strauja salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm? Vai tā tas turpināsies arī nākotnē?
• Bezdarbs un jaunu darbavietu radīšana - vai pašlaik ir pamats runāt par darbaspēka deficītu? Vai algas augs? Par cik?
• Gausāks patēriņa cenu kāpums nozīmē straujāku pirktspējas izaugsmi - bet cik noturīgi tas ir?
• Pieņemts fiskālās disciplīnas likums - vai tuvredzība budžeta plānošanā ir izārstētā?

Vai tiešām 28% un 33% ir viens un tas pats − ko valsts budžeta paradoksi nozīmē iedzīvotājiem?

Otrdien, 27. augustā, pl.11.00 notika jaunākā Swedbank ekonomikas apskata tiešraide, apskatu prezentēja Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists, un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.

Latvijas ekonomikas izaugsme saglabājas diezgan laba, un gaidāms, ka arī nākamajos pāris gados tā būs samērā spēcīga. Eksporta vājumam ir pagaidu raksturs, kas būtiski neietekmēs darba tirgu un privāto patēriņu. Ņemot vērā labāku situāciju valsts finansēs, diskusijas ap 2014.gada budžetu ir asas, bet haotiskas un dažkārt pretrunā ar vēl nesen deklarētiem ilgtermiņa mērķiem − ko tas nozīmē Latvijas nākotnes izaugsmei un kā ietekmēs mūsu labklājību?

• Kas gaidāms pasaules ekonomikā un kā mainīsies spēku samērs starp attīstītām un attīstības valstīm?
• Igaunijas un Krievijas ekonomikas izaugsme liek vilties. Kāpēc, cik ilgi, un kā tas ietekmēs Latviju?
• Kāpēc investīciju aktivitāte Latvijā šogad ir tik vāja, un ko tas nozīmē nākotnes izaugsmei?
• Vai iekšzemes kopprodukta izaugsme atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos? Kādas izmaiņas gaidāmas nodarbinātībā, algās, pensijās, patēriņa cenās nākamajos divos gados?
• Kas ir ar nodomu "aizmirstais" budžeta veidošanas lielais jautājums?

Baltijas jūras reģionā Latvija aug visstraujāk, bet panākt konkurentus arvien grūtāk. Kāpēc?

Ceturtdien, 28. novembrī, pl.11.00 notiks jaunākā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskata prezentācija.

Apskatu prezentēs Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā, un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.

Makroekonomiskā stabilitāte Latvijā ir sasniegta, un ekonomika aug. Bet, lai panāktu konkurentus, ar stabilitāti vien nepietiks. Pašlaik Baltijas jūras reģiona valstu vidū Latvijas ekonomika aug visstraujāk, tomēr izaugsmes tempu atšķirība pakāpeniski mazināsies. Lai turpinātu ienākumu līmeņa izlīdzināšanu ar turīgākām Eiropas valstīm, ir nepieciešams plašāks un raitāks uzņēmējdarbības vides uzlabojums.

Tā secināts jaunajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

• Kā Baltijas jūras reģions ir pārdzīvojis pusotru gadu ilgušo un nupat beigušos eirozonas recesiju? Kas jādara, lai reģions augtu straujāk?
• Cik pievilcīga investoriem un draudzīga uzņēmējiem ir Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm?
• Kādi ir galvenie izaicinājumi Latvijas uzņēmējiem tuvāko gadu laikā?
• Kas jādara politikas veidotājiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un produktivitātes izaugsmi?

Swedbank ekonomikas apskats: Jauna valdība, vecie izaicinājumi.

2014.gads atnāk ar jaunu valūtu un drīz arī ar jaunu valdību. Ekonomikas izaugsme tuvākajos pāris gados būs visai strauja un, var pat teikt, it kā bezrūpīga. Sagaidāms, ka eksporta un investīciju kāpums kļūs straujāks, uzlabojoties ārējam pieprasījumam. Algas un nodarbinātība turpinās kāpt, balstot mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Taču − vai šī rožainā bilde var būt mānīga? Un kāpēc jaunajai valdībai ir steidzami jāīsteno reformas šķietami labos izaugsmes gados?

To analīzē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

Otrdien, 21. janvārī, pl.11.00 Swedbank Centrālajā ēkā Balasta dambī 1 (25.stāva zālē) Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā, un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, prezentēs jaunākā Swedbank ekonomikas apskata secinājumus un prognozes:

• Latvija tagad ir pilnvērtīga eirozonas dalībniece, un mūsu monetārā politika tagad ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) rokās. Kā ECB varētu rīkoties tuvāko pāris gadu laikā?
• Vai eirozonā sliktākais jau aiz muguras? Kas ir eirozonas ekonomikas jaunie vārguļi?
• Eksports un investīcijas pērn kritušās. Kāpēc un vai šogad būs atkopšanas?
• Algas un nodarbinātība Latvijā turpinās kāpt. Ne viss zelts, kas spīd − kāpēc nenopelnīts algu pieaugums, lai cik patīkams būtu, nav nekas labs?
• Ar kādiem veciem izaicinājumiem jātiek galā jaunajai valdībai?

Swedbank ekonomikas apskats: Riski atkal auguši - bet vai viss ir tik slikti?

Otrdien, 8. aprīlī, pl.11.00 Swedbank Centrālajā ēkā Balasta dambī 1a (25.stāva zālē) Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, prezentēs jaunākā Swedbank ekonomikas apskata secinājumus un prognozes:

• Kas jauns pasaules ekonomikā? Kā to ietekmē arvien lēnāka izaugsme Ķīnā? Cik izturīga ir Krievijas ekonomika?
• Kāda būs Ukrainas-Krievijas konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku?
• Kā tas ietekmēs darba tirgu? Vai algas un nodarbinātība turpinās augt un bezdarbs kristies?
• Kas notiks ar Latvijas valsts budžetu - vai atkal gaidāma izdevumu griešana un nodokļu celšana?
• Vai lielākie izaicinājumi ekonomikas izaugsmei slēpjas īstermiņā vai ilgtermiņā? Ko tas nozīmē politikas veidotājiem?

Swedbank ekonomikas forums 2014 "Baltija un pasaule: kas notiek ekonomikā?"

Swedbank ekonomikas forumā 2014 vadošie Swedbank ekonomisti no trīs Baltijas valstīm, kā arī Zviedrijas un Norvēģijas diskutēja par pasaules, reģiona un Baltijas valstu ekonomiku pašreizējo situāciju un perspektīvām. Foruma īpašā tēma šogad bija darbaspēka tirgus izaicinājumi un darba ražīguma kāpums kā noteicošais faktors dinamiskam un noturīgam ienākumu kāpumam. Par šīm tendencēm Swedbank ekonomikas forumā ieskatu sniedza foruma īpašais viesis - Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti.

Swedbank ekonomikas forumā ekonomisti no sešām valstīm meklēja atbildes uz jautājumiem:

• Vai Eiropas ekonomika beidzot sāk atgūties? Ko darīs Eiropas Centrālā banka, un kā tas ietekmēs procentu likmes un eiro apmaiņas kursu?
• Kas līdzīgs un atšķirīgs ekonomikas dinamikā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā? Kas notiks turpmāk?
• Krievijas-Ukrainas konflikts un Baltija - līdzšinējā ietekme un iespējamie scenāriji.
• Kādas ir ražīguma izaugsmes jaunākās tendences? Kādi faktori to virza, un kā tas ietekmē izaugsmi un ienākumus?
• Ko Latvijas uzņēmēji un politikas veidotāji var mācīties no citu valstu pieredzes?

Swedbank ekonomikas foruma diskusijas dalībnieki:

• Enriko Moretti, Ekonomikas profesors, Kalifornijas universitāte (Bērklija), zinātniskais līdzstrādnieks Nacionālajā ekonomisko pētījumu birojā Kembridžā (ASV), kā arī pētnieks Ekonomikas politikas pētījumu centrā Londonā un Darba studiju institūtā Bonnā. Prezentācija
• Valdis Dombrovskis, ekspremjers, Latvijas Republikas Saeimas deputāts.
• Haralds Magnuss Andreassens, Swedbank Galvenais ekonomists Norvēģijā. Prezentācija
• Anna Fellandere, Swedbank galvenā ekonomiste Zviedrijā. Prezentācija
• Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā. "Productivity dicussion" prezentācija, "Russian outlook" prezentācija
• Nerijus Mačiulis, Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā. Prezentācija
• Tonu Mertsina, Swedbank galvenais ekonomists Igaunijā. Prezentācija
• Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste Latvijā. Prezentācija

Swedbank ekonomikas foruma dienaskārtība:

1. daļa: Ekonomikas tendences pasaulē, reģionā un Baltijā un prognozes 2014.-2015.gadam

2. daļa: Darba tirgus izaicinājumi šodien un rīt; kas virza ražīguma kāpumu un kādas tam ir sekas

Swedbank ekonomikas apskats: Kā Latvijas ekonomikai pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai situācijai?

Ģeopolitiskā spriedze starp Eiropu un Krieviju palēninās Latvijas ekonomikas izaugsmi. Uzņēmumu finanšu situācija Krievijas embargo skartajās nozarēs pasliktināsies. Tomēr šī noteikti nav 2009.gada krīzes atkārtošanās. Kādas būs Krievijas embargo sekas, cik pārdomāts ir Krievijas ieviestais embargo, vai gaidāms jauns sankciju raunds un kādi apstākļi var palīdzēt Latvijas eksportētājiem pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai situācijai reģionā? To analīzē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

Jaunākā Swedbank ekonomikas apskatasecinājumus un prognozesprezentēs Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, un Lija Strašuna, Swedbank Latvija vecākā ekonomiste, apskatot šādas tēmas:

• Pasaules ekonomika: negatīvi un pozitīvi pārsteigumi; kuri mums svarīgi eksporta tirgi augs straujāk, nekā gaidīts, un kuri vēl arvien nīkuļos?
• Krievija: politiskā un ekonomiskā izolācija no Rietumu pasaules pieaugs; iespējamie konflikta attīstības scenāriji; līdzšinējā ietekme uz Latviju un ko varam gaidīt turpmāk?
• Latvijas darba tirgus - vai labākais jau aiz muguras?
• Latvijas ekonomiskā politika: arī pēc vēlēšanām bez īpaša entuziasma un drosmes; vai darbaspēka nodokļi samazināsies un kuros segmentos tas varētu notikt?

Swedbank ekonomikas apskats: Vai pārslēdzāmies uz lēnāku ātrumu?

Ceturtdien, 6.novembrī, pl.11.00 notiks jaunākā Swedbank ekonomikas apskata prezentācijas tiešraidē. Jaunākā apskata secinājumus un prognozes analizēs Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, un Lija Strašuna, Swedbank Latvija vecākā ekonomiste.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir piebremzējusies, un arī ārējais fons neizskatās īpaši labvēlīgs. Piemēram, izaugsme Vācijā un eirozonā likusi vilties; Krievijas ekonomika nīkuļo, turklāt arī ieviestās sankcijas padara tirdzniecību ar šo valsts grūtāku. Tajā pat laikā naftas cenas ir būtiski kritušas un daudzās citās valstīs turpinās laba izaugsme (piemēram, Lielbritānijā, Zviedrijā). Ko tas nozīmē Latvijai un ko sagaidīt turpmākajos divos gados - to analīzē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats, atbildot uz šādiem un citiem jautājumiem:

• Lēnāka izaugsme Vācijā un eirozonā: vai uz palikšanu? Kas notiks ar procentlikmēm un eiro vērtību?
• Vai naftas cenas turpinās krist un ko tas nozīmē Latvijai?
• Līdzšinējā Krievijas embargo ietekme uz Latviju un ko varam gaidīt turpmāk? Krievijas ekonomikas attīstības perspektīvas un ģeopolitiskie riski
• Dzīve pēc vēlēšanām: ko gaidīt no 2015.gada budžeta?

Swedbank ekonomikas apskats: Vai lētāka nafta palīdzēs Latvijai pārziemot Krievijas recesiju?

Otrdien, 27. janvārī, pl.11:00 notiks jaunākā Swedbank ekonomikas apskata prezentācijas tiešraide.
Jaunākā apskata secinājumus un prognozes analizēs Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, un Lija Strašuna, Swedbank Latvija vecākā ekonomiste.

Ārējais pieprasījums šobrīd ir vārgs, jo īpaši Krievijā, kur recesiju vēl dziļāku darīs ļoti krasais rubļa vērtības kritums. Tas sāpīgi trāpīs Latvijas eksportam un bremzēs investīciju aktivitāti. Tajā pat laikā naftas cenas ir sarukušas turpat vai uz pusi, kas nozīmēs lētāku degvielu, gāzi un siltumu un var veicināt Latvijas mājsaimniecību patēriņu. Kurš no šiem faktoriem būs spēcīgāks? Ko tas nozīmēs Latvijas ekonomikas izaugsmei, kura jau ir kļuvusi krietni gausāka nekā iepriekšējos pāris gados bijām ieraduši - to analizē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

• Labāk vēlāk nekā nekad - vai vairāk lētas naudas no Eiropas Centrālās bankas iekustinās eirozonas ekonomiku?
• Kāpēc naftas cenas ir tik zemas un vai tas ir uz palikšanu? Ko tas nozīmē Latvijai?
• Krievijas recesiju gaidot - vājāks rublis, spriedze finanšu sektorā, kāpjošas cenas, krītošs patēriņš... kad, cik ilgi, cik dziļi? Kā tas ietekmēs Latviju?
• Patēriņš aug, investīcijas sarūk, eksports cīnās... kas notiks ar Latvijas izaugsmi, darba tirgu, valsts budžetu?

ECB drukā naudu, Krievijas ekonomika grimst: kā tas ietekmē Latviju?

Pasaules ekonomikā, šķiet, sliktākais jau aiz muguras un arī eirozonā izaugsme pamazām pieņemas spēkā. Tajā pat laikā, Krievijas ekonomika un īpaši tās mājsaimniecības strauji slīd arvien dziļāk mīnusos. Latvijā izaugsme kļuvusi lēnāka - investīciju aktivitāte piesardzīga, tomēr eksports spītīgi turas pretim kritumam Krievijas tirgū, un mājsaimniecības atkal ir galvenais izaugsmes vilcējs, pateicoties vēl arvien labam ienākumu kāpumam. Kā attīstīsies Latvijas ekonomika turpmākajos divos gados un, kas ir mainījies kopš janvāra? To analizē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

Aicinām otrdien, 21.aprīlī, pl.11:00 uz Swedbank Centrālo ēku, Balasta dambī 1a (25.stāvā), kur Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists un Lija Strašuna, Swedbank Latvija vecākā ekonomiste prezentēs jaunākā Swedbank ekonomikas apskatasecinājumus un prognozes:

• Eiropas centrālā banka (ECB) iepludina arvien vairāk lētas naudas - kā tas ietekmē eirozonas un Latvijas ekonomiku? Kā uz to reaģē citas pasaules lielās ekonomikas?
• Grimstoša Krievijas ekonomika - līdzšinēja ietekme uz Latviju un kas būs tālāk? Vai lēns naftas cenas kāpums palīdz Krievijas ekonomikai?
• Latvijā pagaidām bez drāmas, bet kas notiek ar valsts budžetu? Vai valsts spēs pildīt doto solījumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli? Vai varam gaidīt būtiskas izmaiņas nodokļu politikā un valsts budžeta tēriņos?

Swedbank ekonomikas forums 2015 Tiešraide: Kur rast izaugsmes iespējas Baltijas uzņēmumiem?

2015. gada 15. maijā, no plkst. 9 līdz 13 notiks ikgadējais Swedbank ekonomikas forums, kura uzmanības centrā šogad būs Baltijas uzņēmumu izaugsmes iespējas. Forumu pārraidīs tiešraidē, kuru būs iespējams noskatīties Swedbank mājas lapā. Foruma darba valoda: angļu.

Forumā piedalīsies Swedbank galvenie ekonomisti no trīs Baltijas valstīm un Norvēģijas, kas kopā ar citiem atzītiem ekspertiem dalīsies ar savu viedokli par pasaules, reģionālo un Baltijas ekonomiku.

• Vai ekonomikas atgūšanās eirozonā pieņēmās spēkā? Kā Eiropas Centrālās bankas veiktā "naudas drukāšana" ietekmēs procentu likmes un eiro vērtību? Ko zemu procentu likmju un zemas inflācijas vide nozīmē Baltijas uzņēmumiem?
• Ekonomikas un politikas attīstība Krievijā - cik slikti tas izvērsīsies un kur atrast alternatīvus tirgus.
• Kur rast (jaunas) izaugsmes un biznesa iespējas? Jaunas valstis, kam pārdot mūsu preces/pakalpojumus, jaunas nozares, jauni produkti?
• Kā mijiedarbojas globalizācija un digitalizācija, kādas iespējas šie procesi rada uzņēmumiem - ko nozīmē straujas tehnoloģiskās pārmaiņas visā pasaulē attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi, biznesa procesiem, organizāciju struktūru, produktu izstrādi un investīciju lēmumiem?

Foruma īpašais viesis būs profesors Peka Sutela (Pekka Sutela) no Somijas; viņš ir eksperts Krievijas un Padomju ekonomikas un politikas jautājumos, biežs komentētājs plašsaziņas līdzekļos, kā arī konsultants. Viņš bija Somijas Bankas Pārejas ekonomiku institūta vadītājs (1998-2009), ir publicējis vairākas grāmatas un daudzus rakstus par šiem tematiem.

Swedbank ekonomikas forums 2015 eksperti:

• Peka Sutela, Petnieks, lektors, rakstnieks. Prezentācija
• Nerijus Mačiulis, Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā. Prezentācija
• Haralds Magnuss Andreassens, Swedbank Galvenais ekonomists Norvēģijā. Prezentācija
• Ģirts Bērziņš, Swedbank Baltijas Klientu servisa kompetences centra vadītājs. Prezentācija

Atbildīgu ideju tirgus: labās prakses piemēri 15 minūtēs

"Atbildīga biznesa nedēļas 2015" ietvaros trešdien, 10. jūnijā, Swedbank centrālajā ēkā, Balasta dambī 1a, Rīgā notiek "Atbildīgu ideju tirgus", kur atbildīgāko Latvijas uzņēmumu speciālisti dalīsies ar idejām, kuras dažādās ilgtspējas jomās iespējams pārņemt un ieviest arī citos uzņēmumos.

Swedbank ekonomikas apskats: Ekonomika aug, bet budžeta problēmas paliek - kā tās risināt?

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija. Lai gan vēl arvien pārāk lēni, tomēr investīciju aktivitāte, šķiet, arī sāk atkopties. Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, daļēji trausla ārējā pieprasījuma dēļ, bet arī konkurētspējas izaicinājumi kļūst arvien nozīmīgāki tālākai attīstībai. Kas gaidāms pasaulē un Latvijas ekonomikā turpmākajos pāris gados un kas mainījies prognozēs kopš augusta? To analizē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

Jaunākā apskata secinājumus un prognozes otrdien, 10. novembrī, pl.11:00 prezentēs Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

• Kas mainījies pasaules ekonomikas attīstības prognozēs kopš augusta? Optimisms uzlabojies vai sarucis? Kāda gaidāma procentu likmju, eiro kursa, izejvielu cenu dinamika turpmākajos divos gados? Kā tas ietekmēs Latviju?
• Brīdinājuma zvans konkurētspējai - kāpēc Latvijas eksportētāji vairs nespēj paaugstināt eksporta tirgus daļas Eiropā un kuras valstis viņus apsteidz? Ko darīt?
• Jaunā kreditēšana ir augusi, bet struktūrfondu apguve vēl arvien bremzē - kad investīciju izaugsme kļūs noturīga?
• Vai 2016.gada budžeta plāns ir labs un ilgtspējīgs? Kā risināt valsts budžeta "plānā maciņa" problēmu ilgtspējīgi un gudri palielināt nodokļu ieņēmumus?

Swedbank ekonomikas apskats. Pasaules ekonomika: vai drebulis nozīmē gripu?

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli, bet ekonomiku izaugsme nemaz neizskatās tik slikti un, šķiet, par spīti valdošajam negatīvismam tomēr lēnām pieņemas spēkā. Naftas cenas gan strauji noslīdējušas lejup. Kādi un kur ir riski pasaules ekonomikas izaugsmei? Ko tas nozīmē Latvijas eksporta tirgiem? Ģeopolitikai joprojām liela ietekme uz ekonomikas izaugsmi - kā tas var ietekmēt mūs? Latvijas ekonomika pašlaik aug diezgan spēji un darba tirgus uzkarst arvien vairāk - ko tas nozīmē uzņēmumiem un patērētājiem, un kā tas var ietekmēt Latvijas ekonomisko politiku? Kādas atšķirības ekonomikas attīstībā ir Baltijas valstu starpā?

To analizē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

Aicinām otrdien, 26. janvārī, pl.11:00 uz Swedbank Centrālo ēku, Balasta dambī 15 (25.stāvā), kur Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, un Lija Strašuna, Swedbank Latvija vecākā ekonomiste, prezentēs jaunākā Swedbank ekonomikas apskata secinājumus un prognozes:

• Naftas cenas pasaulē slīd zemāk - kāpēc un kā tas ietekmē ekonomisko politiku, uzņēmējus un patērētājus pasaulē un Latvijā? Kas noteiks turpmāko cenu attīstību?
• Kārtējais drebulis pasaules finanšu tirgos - vai tas nozīmē arī lēnāku ekonomikas izaugsmi?
• Latvijas (un Baltijas) saites ar Krieviju pēdējo divu gadu laikā ir krietni vājinājušās - cik lielā mērā politiskie un ekonomiskie notikumi Krievijā varētu ietekmēt Latviju turpmākajos pāris gados? Latvijas (un Baltijas) eksportētāji ir pieradījuši savu elastīgumu, bet kā ar konkurētspēju?
• Darba tirgus tendences - līdzības un atšķirības Baltijas valstu starpā. Kādas nepatikšanas varam saskatīt Igaunijas datos un vai tas gaidāms arī Latvijā?
• Kādām prioritātēm ekonomiskajā politikā jābūt jaunās valdības deklarācijā un kuras ir tās trīs lietas, ko tai noteikti nevajadzētu darīt?

Naftas cena augs - vai iegūsim vairāk nekā zaudēsim?

Ceturtdien, 14. aprīlī, pl.11:00 notiks jaunākā Swedbank ekonomikas apskata prezentācijas tiešraide. Jaunākā apskata secinājumus un prognozes analizēs Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

2016.gada sākums Latvijas ekonomikai nebija visai spožs, arī pasaules finanšu tirgos bija drebulis. Tomēr pasaules un arī eirozonas ekonomika turpina lēnu virzību uz priekšu. Savukārt pasaules izejvielu tirgos pēc kārtējiem vēsturiskiem minimumiem naftas cena atkal atsākusi augt. Vai naftas cenas zemākais punkts jau aiz muguras un turpmāk tās cena augs? Ko tas nozīmē Latvijai un pasaulei? Kā tas varētu mainīt centrālo banku rīcību? Vai Latvijas ekonomikas izaugsme tiešām atdziest un kas notiek darba tirgū?

To analizē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

• Kārtējais atsitiens naftas cenām - vai šoreiz uz palikšanu? Kāpēc naftas cenai būtu jāaug? Kas noteiks pieauguma dinamiku? Kā naftas cenu dinamika ietekmēs izaugsmi un inflāciju pasaulē?
• Politiskā nenoteiktība pasaulē (Brexit riski, "Panamas dokumenti", ASV prezidenta velēšanas, Krievija, utt.) - kā tā ietekmē ekonomiku?
• Vai Latvijas ekonomikas izaugsme tiešām bremzējas?
• Kas notiek Latvijas darba tirgū - turpina uzsilt vai sāk atdzist?

Swedbank Ekonomikas forums 2016 Centrālo banku cīņa un tās ietekme uz biznesu

Skatieties tiešraidi 10. maijā plkst. 9:00-13:00
Foruma valoda: angļu

Šī gada foruma īpašā tēma būs centrālo banku veiktie pasākumi un no tiem izrietošie iespējamie riski un sekas biznesam Baltijas valstīs procentu likmju, valūtu kursu un citos veidos. Swedbank galvenie ekonomisti no Baltijas, Zviedrijas un Norvēģijas, kuri ir vieni no visaugstāk vērtētajiem nozares ekspertiem savā valstī, dalīsies ar savu viedokli par pasaules, reģionālo un Baltijas ekonomiku.

Programma:

09:00 - 09:05 Atklāšanas runa - Māris Mančinskis

I daļa. Pasaules un reģiona ekonomikas perspektīvas: kur esam un uz kurieni virzāmies?

09:10 - 09:40 Pasaules ekonomikas prognozes - izaugsmes tendences, izejvielu cenas, centrālo banku rīcība un ietekme uz valūtu kursiem, procentu likmēm, aktīvu cenām. Haralds Magnuss Andreasens prezentācija

09:40 - 10:00 Strauji augošā Zviedrijas ekonomika - kas īsti notiek? Anna Brēmane prezentācija

10:00 - 10:20 Baltijas ekonomikas prognozes - palēnināšanās vai paātrināšanās? Krievija tuvojas zemākajam punktam - kas gaidāms turpmāk? Nerijus Mačulis prezentācija

10:20 - 10:50 Diskusija: kādi ir bāzes scenārija riski un kāda ir to mijiedarbība?
Haralds Magnuss Andreasens, Anna Brēmane, Nerijus Mačulis

10:50 - 11:20 Kafijas pauze

II daļa. Centrālo banku rīcība: kas notiek ar eiro?

11:20 - 11:50 Ko dara Eiropas Centrālā banka (ECB) un kāpēc? Cik tālu tā ir gatava iet? Uldis Rutkaste prezentācija

11:50 - 12:40 Diskusija: saikne starp ECB, Federālo rezervju sistēmu, Riksbank un Norges Bank. Kas sagaidāms turpmāk un ko darīt, ja kļūst pavisam slikti? Ietekme uz procentu likmēm, valūtu kursiem un biznesu kopumā.
Uldis Rutkaste, Haralds Magnuss Andreasens, Anna Brēmane, Nerijus Mačulis prezentācija

Moderators: Mārtiņš Kazāks

Eksperti:

Uldis Rutkaste
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Latvijas Bankā

Uldis ieguvis ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē un diplomu Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē Odensē. Uldis sāka darbu Latvijas Bankā 2002. gadā, bija ekonomists Monetārās politikas pārvaldē, vēlāk - vecākais ekonomists un galvenais ekonomists, kā arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos. Pašlaik Uldis vada Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldi. Pirms darba Latvijas bankā viņš strādājis Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Makroekonomiskās analīzes un prognožu nodaļā. Laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam Uldis Rutkaste pildīja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora vecākā padomnieka pienākumus Starptautiskajā Valūtas fondā.

Haralds Magnuss Andreasens (Harald Magnus Andreassen)
Galvenais ekonomists, Swedbank (Norvēģija)

Haraldam Magnusam ir ekonomikas maģistra grāds (Oslo Universitāte). Viņam ir 25 gadu pieredzi makroekonomikas un finanšu tirgu analīzes un prognozēšanas jomā. Viņš regulāri konsultē uzņēmumus, investorus un valsts iestādes, un nu jau vairāk kā desmit gadus ir Norvēģijas investoru aptaujās visaugstāk novērtētais privātā sektora ekonomists. Viņš ir labi pazīstams Norvēģijas mediju vidē, regulāri piedalās publiskās debatēs.

Anna Brēmane (Anna Breman)
Swedbank Grupas galvenā ekonomiste un Swedbank galvenā ekonomiste Zviedrijā

Annai ir ekonomikas doktora grāds (Stokholmas Ekonomikas augstskola).,2005. gadā viņa bija viespētniece Hārvardas Universitātē, bet 2008.-2010. gadā bija profesore Arizonas Universitātē. Pirms darba sākšanas Swedbank Anna ir strādājusi par direktora vietnieci Zviedrijas Finanšu ministrijas Makroekonomikas analīzes un prognožu nodaļā (eiro krīzes laikā 2011.-2013. gadā), kā arī Pasaules Bankā (2000.-2001. gadā) un Pasaules Tirdzniecības organizācijā (2003. gadā). Anna ir eksperte valdības analīzes grupā "Darba tirgus nākotne" un ir bieža viese Zviedrijas laikraksta "Dagens Industri" Makroekonomikas padomē.

Mārtiņš Kazāks
Galvenais ekonomists, Swedbank (Latvija) un Swedbank Baltijas valstu makroekonomikas pētījumu komandas vadītājs

Mārtiņam ir ekonomikas doktora grāds (Londonas universitāte). Viņš ir bijis vecākais ekonomists Latvijas Republikas Finanšu ministrijā, kā arī Londonas universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju centra Sociālo zinātņu fakultātes pētnieka palīgs. No 1996. gada līdz 2008. gadam Mārtiņš bija pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā. No 2006. līdz 2011. gadam viņš bija Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs, bet no 2014. gada ir Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Mārtiņš pievienojās Swedbank 2005. gadā.

Nerijus Mačulis (Nerijus Mačiulis)
Galvenais ekonomists, Swedbank (Lietuva)

Nerijusam ir ekonomikas doktora grāds (ISM Universitāte). Pirms pievienoties Swedbank 2010.gadā, viņš veidoja akadēmisku karjeru, pasniedzot ne tikai Lietuvā, bet arī ārzemēs, t.sk., INSEEC Grand Ecole (Francija), Tecnologico de Monterrey (Meksika), FHS St. Gallen (Šveice) un University of Ballarat (Austrālija). Papildus darbam Swedbank viņš ir vieslektors ISM Universitātē (Lietuva) un Baltic Journal of Economics redkolēģijas biedrs. Nerijus pēdējos trīs gados bijis visvairāk citētais ekonomists Lietuvas biznesa presē.

Forums "Latvija: ILGT-SPĒJA?"

Jau trešo gadu pēc kārtas Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros norisinās forums "Latvija: ILGT-SPĒJA?".

Par šī gada tēmu - "Ēnu ekonomika un praktiskie risinājumi tās mazināšanā" - diskutē LR Ekonomikas Ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka, Valsts ieņēmumu dienests ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Swedbank Latvia valdes loceklis Reinis Rubenis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane un Prudentia partneris Girts Rungainis. Forumu moderē LTV7 žurnālists Oļegs Ignatjevs.

Ar Swedbank atbalstu Atbildīga biznesa nedēļu organizē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, lai veicinātu sabiedrības un uzņēmēju izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu biznesu.

Swedbank ekonomikas apskats. Šoreiz bez medaļām.

Gada pirmajā pusē Latvijas ekonomika augusi par 2.1%. Tāpat kā par mūsu olimpiešu startu var teikt: "Bijām gaidījuši labākus rezultātus, bet ļoti slikti nudien arī nav." Lai gan, investīcijas atkal ir dziļos mīnusos un būvniecībā ir krīze, ekonomikā nodarbināto skaits pat mazliet aug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecības tērē vairāk. Pēc nīkulīga gada sākuma, eksportētāji ir atguvušies un atkal uzrāda labus kāpuma tempus. Kas notiks tālāk? Ko gaidīt šī gada otrajā pusē un nākošajos pāris gados? Kādas būs aktuālākās tēmas pasaules un Latvijas ekonomikā? To analizē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.

Aicinām pirmdien, 29. augustā plkst. 11.00 uz Swedbank Centrālo ēku, Balasta dambī 15 (25. stāvu), kur Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks prezentēs jaunākā Swedbank ekonomikas apskata secinājumus un prognozes:

• Krievijā recesija beigusies - kas tālāk?
• Brexit pirmie zilumi - kā tas ietekmē Latviju?
• Atkal ģeopolitika - gandrīz katru ceturksni jaunas krustceles, kas var aizvest neceļos. Kā tas ietekmēs pasaules un Latvijas ekonomiku?
• Latvijā investīcijas atkal krīt - kāpēc šogad tāds vārgums un kāpēc nākošgad investīcijas augs? Kad uzņēmumu kreditēšana atgriezīsies plusos?
• Būvniecībā atlaiž darbiniekus, bet Latvijā bezdarbs samazinās un algas aug? Kāpēc darba tirgus turpinās uzsilt un iedzīvotāji turpinās tērēt vairāk?

Swedbank ekonomikas apskats. Latvijas ekonomika - struktūrfondu kavēšanās un bažīgs noskaņojums bremzē izaugsmi

Donalds Tramps ir ievēlēts par nākošo ASV prezidentu, un par viņa turpmāko ekonomisko un drošības politiku joprojām valda milzu neskaidrība. Svārstību amplitūda finanšu tirgos saglabāsies augstāka nekā parasti, finanšu tirgi ļoti uzmanīgi sekos vēlēšanām Eiropā. Populisms pieņemsies spēkā visur, un tas palielinās nenoteiktību. Iespējamas barjeras tirdzniecībai. Lēnāks eksporta kāpums (lēnāka tirdzniecība pasaulē, Krievijas eksporta plūsmu sarukums caur Latvijas ostām) un lēnāka investīciju atgūšanās (bažīgs noskaņojums dēļ augstākas nedrošības) bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Jāuzsver - joprojām prognozējam izaugsmi, bet lēnāku, nekā gaidīts iepriekš. Šogad Latvijas ekonomika augs par 1.6%, bet līdz ar struktūrfondu spējāku ieplūdi 2017.gadā prognozējam 2.6% kāpumu un, kreditēšanai augot, 2018.gadā IKP varētu pieaugt par 2.9%. Latvijai tā ir lēna izaugsme.

Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pasaules ekonomika - pārmaiņu vēji rausta līdzšinējo lietu kārtību

Laikā, kad izaugsme ir lēna, procentu likmes ir zemas un populisma ietekme pieaug, Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās būtiski mainīs situāciju pasaules ekonomikā. ASV tas sola ekspansīvāku fiskālo politiku un apjomīgas investīcijas infrastruktūrā, kam seko straujāks inflācijas un līdz ar to arī straujāks procentu likmju kāpums. Virspusēji skatoties, var šķist, ka tas ir tieši tas, kas pasaules ekonomikai pašlaik ir vajadzīgs. Bet uzmanīgāks skats rāda, ka augoši valdības tēriņi bez ražīgumu uzlabojošām reformām kombinācijā ar straujāk kāpjošām procentu likmēm un protekcionismu ātri vien var radīt problēmas. Trampa viedokļi pēc vēlēšanām ir kļuvuši pragmatiskāki, bet nenoteiktība ir augsta - nav zināms, ko no iepriekš teiktā tiešām darīs. Nav zināms, cik ekspansīva ASV fiskālā politika būs un kad tērēšana sāksies. Cik plašs protekcionisms būs? Daudz nezināmo, bet nav iemesla "strēbt karstu". Tādēļ pasaulei prognozes pašlaik būtiski nemainām - šim gadam pasaules IKP kāpums par 3% un nākamajos divos gados par 3.3%. Federālo rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas centrālās bankas (ECB) prognozes atstājam tādas pašas kā iepriekš - FRS cels likmes par 25 bāzes punktiem decembrī, reizi nākamgad un divreiz 2018.gadā; ECB pavasarī sāks mazināt atbalsta apjomus, bet refinansēšanas likmju kāpumu gaidām ne ātrāk par 2018.gada beigām.

Vācijā izaugsme kļūst lēnāka, jo biznesa cikls ir tuvu briedumam. Eiro zona augs par 1.5% gadā, bet ar lielām atšķirībām valstu starpā - piemēram, Spānija augs par 2-3% gadā, kamēr Itālija nesasniegs pat 1%. Zviedrija augs par 2-3%, un galvenais dzinulis būs mājsaimniecību patēriņš un mājokļu būvniecība, bet arī valdības tēriņi augs jestri. Briti šogad izvairīsies no recesijas, un IKP nākamgad augs par turpat 1.5%, jo Brexit vēl nav sācies un tā negatīvā ietekme būs atkarīga no tirdzniecības režīma ar ES, par ko sarunas vēl nav sākušās. Krievijā ir atsākusies izaugsme, bet tā būs vārga - šogad IKP vēl saruks par 0.5%, pēc tam augot par 1.5-2% gadā. Iespējams, ka jau nākamgad ASV sankcijas Krievijai atceļ (tas nav bāzes scenārijs), kas dotu papildus kāpumu gan Krievijas ekonomikai, gan rublim. Ķīna turpinās augt par aptuveni 6.5% gadā.

Lai gan, salīdzinot ar augustā publicēto prognozi, ciparus būtiski nemainām, prognožu intervāls ir kļuvis plašāks un ar noslieci lēnākas izaugsmes virzienā. Negatīvu scenāriju varbūtība ir augusi. Ir skaidrs, ka Brexit nav izolēts gadījums - populisms un nacionāla (t.i., uz iekšieni vērsta) politika kļūst populārāka. Tas audzē nenoteiktību un stiprina protekcionismu. Daudzās vēlēšanas Eiropā nākamgad nenoteiktību palielinās. Mazas un uz eksportu virzītas ekonomikas, tādas kā Baltijas valstis un Zviedrija, nenoteiktība un šķēršļi tirdzniecībai ietekmē negatīvi, jo mazina eksporta iespējas un vēlmi investēt.

Latvijas ekonomika - nākošgad jau mazliet ātrāk, bet joprojām tikai šļūcam

Šī gada 3.ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0.8% pret pērnā gada 3.ceturksni. IKP izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši uz 1.6% (2.1% iepriekš). Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais - ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt. Apstrādes rūpniecība turas labi, augot par turpat 4% pret pērno gadu; tas redzams arī eksporta datos. Maksājumu bilances tekošais konts turas plusos. Bet lēnāks kļuvis mazumtirdzniecības kāpums, 3.ceturksnī augot vien par 1.1% gada griezumā - iespējams, ka darbavietu zudums būvniecībā (šogad par 8.4 tūkstošiem mazāk nekā pērn) piesardzīgus dara arī citos sektoros strādājošos. To, šķiet, norāda arī noguldījumu pieaugums bankās - iedzīvotāji turpina mazināt parādsaistības un uzkrāt, tērē piesardzīgi. Krīze būvniecībā ir bijis sitiens arī darba tirgum kopumā - strādājošo skaits šogad nav audzis (kritums bijis arī tirdzniecībā, bet darba vietu izveide citos sektoros kritumu neitralizē), bezdarba kritums ir ļoti lēns, algu kāpums kļuvis biklāks (bet joprojām tuvu 5% pret pērno gadu).

Nākamgad izaugsme kļūs spējāka, jo ES fondu ieplūdes dēļ atkal augs investīcijas infrastruktūrā, iekārtās, ražošanas ēkās. Nenoteiktība par ārējo vidi, visticamāk, vilks noskaņojumu uz leju, un ļoti strauju izrāvienu investīcijās nākamgad varam arī neredzēt. Investīcijas no recesijas izvilks būvniecību, kas pavilks uz augšu nodarbinātību un atkal jau redzamāk spiedīs uz leju bezdarbu. Diemžēl darba tirgū negatīva ziņa ir tranzīta kravu apjoma kritums. Krievijai virzot kravas uz savām ostām, plūsma caur Latviju sarūk (piem., kravu apjoms pa Latvijas dzelzceļu infrastruktūru šī gada 10 mēnešos ir 17% zem pērnā gada apjoma). Ir maz ticams, ka savlaicīgi spēs aizstāt zaudēto plūsmu ar citām kravām, kas nozīmē, ka nodarbināto skaits sektorā saruks. Tāpēc bezdarbs atkāpsies lēnāk (8.3% 2018.gadā) un arī algu kāpums būs piezemētāks (ap 5-6% gadā). Inflācija nākamajos divos gados pakāpsies līdz 2-2.5% (piem., dārgāka nafta un lētāks eiro), kas daļu no algu kāpuma "apēdīs", bet mājsaimniecības to kompensēs ar mazāku krāšanu un aktīvāku aizņemšanos. Eksporta apjomi turpinās augt, bet tranzīta kravu kritums un protekcionisms izaugsmi turēs pie zemes.

2017.gadam prognozējam IKP kāpumu par 2.6% (iepriekš 3%) un 2018.gadā, kreditēšanai augot, - par 2.9% (3.3%). Nav slikti, bet Latvijai tā ir lēna izaugsme. Izdaudzinātā 5% IKP izaugsme ir lielisks mērķis, bet ar pašreizējo strukturālo politiku un ārējo vidi tuvāko pāris gadu laikā tas nav iespējams.

Lielāki valdības tēriņi nevar aizstāt ražīguma kāpumu un nodrošināt izaugsmi

Ekonomikas izaugsme ir un nākošos pāris gadus būs lēna arī Lietuvā (2-2.8% gadā) un Igaunijā (1.3-2.5%). Populisma ietekme pieaug arī Baltijas valstīs - tas redzams gan vēlēšanu rezultātos Lietuvā, gan valdības maiņā Igaunijā. Lēna izaugsme un nespēja veikt ražīgumu uzlabojošas reformas politiķus mudinās skatīties ekspansīvas fiskālās politikas virzienā. Latvijā nākamgad plānotais nodokļu ieņēmumu kāpums (ap 7%) krietni apsteidz cerēto nominālā IKP izaugsmes tempu (mūsuprāt zem 5%). Vidēja termiņa budžetā valdības pašlaik plānotais deficīts (ap -0.6% no IKP) 2018.gadā nav ticams - Saeimas vēlēšanas un populisma kāpums spiedīs "tērēt līdz lūpai". Valsts spēja iekļauties budžeta rāmī būs atkarīga no VID spējas iekasēt no ēnu ekonomikas. Tas ir iespējams, bet prasa strukturālas pārmaiņas gan nodokļu politikā (ceram uz valdības solīto rezultātu nākamā gada pavasarī!), maksātnespējas procesā un tiesu sistēmā, izglītībā u.c. Paļauties uz tēriņos balstītu izaugsmi ir tuvredzīgi un riskanti.

Papildu informācija:
Kristīne Jakubovska, Swedbank mediju attiecību vadītāja
Tālr.: 67444560; mob. 29128208
E-pasts: kristine.jakubovska@swedbank.lv

Swedbank ekonomikas apskats.

Nenoteiktība ārējos tirgos saglabājas augsta, kas šogad turpinās piebremzēt arī Latvijas ekonomiku. Joprojām nav skaidri zināms, ko darīs jaunievēlētais ASV prezidents, kā arī, kādi būs gaidāmo vēlēšanu rezultāti virknē lielāko Eiropas valstu. Neskatoties uz augsto nenoteiktību, pasaules un Latvijas ekonomikas turpina augt. Latvijas izaugsme ir lēna, sabiedrībā parādās neapmierinātība ar dažādiem jautājumiem, budžeta vajadzības pieaug, un šo faktoru kopums liek uzsākt vai turpināt reformas.

Šogad reformas ir sagaidāmas nodokļu sistēmā un izglītībā. Nākamajā gadā sagaidāms, ka reformu virzība varētu kļūt straujāka arī veselības jomā un, iespējams, varētu atsākties diskusijas par administratīvo reformu, jo pašvaldību vēlēšanas jau būs aiz muguras. Reformas raisīs konfliktus sabiedrībā, taču, tās neveicot, ekonomikas izaugsme turpinās būt lēna, kas neizbēgami sabiedrībā uzturēs neapmierinātību. Proti, vienīgais veids, kā uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir uzlabot ekonomiku un ražīgumu, pat ja tas ir sāpīgi. ES fondu ieplūde un aktīvāka būvniecība var īstermiņa apslēpt šīs problēmas, taču, neko nedarot, ar laiku tās uzpeldēs atkal. Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā

19.janvārī plkst. 11:00 notiks jaunākā Swedbank ekonomikas apskata tiešraide. Jaunākos secinājumus un prognozes prezentēs Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

• Gaidāmās izmaiņas FED un ECB monetārajā politikā – kā tas ietekmēs eiro apmaiņas kursu, procentu likmes un mūsu eksporta iespējas?
• Kuras ekonomikas pasaulē un Eiropā augs straujāk? Kāda būs ietekme uz mūsu eksportu? Cik sāpīgs eksportam ir bijis Brexit?
• Šogad gaidāma ES struktūrfondu ieplūšana ekonomikā – kuras nozares tas ietekmēs visvairāk, kādu iespaidu tas atstās uz ekonomiku un darba tirgu? Bezdarbs, algas, mājsaimniecību vēlme tērēt – ko gaidīt 2017.gadā?
• Kas notiek ar kreditēšanu? Uzņēmumiem kredītu apjoms pamazām aug. Kad mājsaimniecības sāks tērēt aktīvāk?
• Situācija Krievijā – recesija ir beigusies, kad būs izaugsme? Kas notiks ar sankcijām?
• Nodokļu reformas – ko var darīt un ko labāk nedarīt?